Jēkabpils pilsētas bibliotēka
Vecpilsētas laukums 3c,
Jēkabpils, LV - 5201
NMR kods 90009232322
A/S „SWEDBANK”
Konts: LV31HABA0551028081929
Kods: HABALV22
Šodien ir: 25.09.2017.
KONTAKTIDARBALAIKSPAKALPOJUMILIETOŠANAS NOTEIKUMI
JAUNUMI
NOTIKUMI
GRĀMATU JAUNUMI
IESAKĀM!
FILMAS ABONEMENTĀ
J.KALNIŅA DĀVINĀJUMS
PAR BIBLIOTĒKU
DARBĪBAS VIRZIENI
Ceļojošās izstādes
BIBLIOTĒKAS VĒSTURE
PUBLIKĀCIJAS
VIDEO/AUDIO
JĒKABPILS GODA GRĀMATA
NOVADPĒTNIECĪBA
Bibliogrāfiskie rādītāji
Ievērojami cilvēki
Digitālās kolekcijas
Mūsu novadnieki
Tematiskās mapes
Laikraksti
MŪSU DRAUGI
VIESU GRĀMATA
E-kursi
E-JĒKABPILS
NODERĪGI PORTĀLI
DATUBĀZES
PATEICAMIES!
LAPAS KARTE
Grāmatu
Patversme
 

MŪSU DRAUGI

 
  
 
Spodra Purviņa - fotogrāfe, novadpētniece, mazpulku virsvadītāja, Jēkabpils rajona Gada cilvēka un Eiropas cilvēka titula laureāte (2003). Dedzīga novada vēstures izzinātāja un stāstījumu vācēja par novada izcilajiem cilvēkiem virtuālajai enciklopēdijai www.gramata21.lv Spodra pati par sevi saka: „Mana optimisma avots – Dievs, daba, darbs.”  
Voldis Purviņš - pensionēts ilggadējais Jēkabpils policijas eksperts - fotogrāfs.
 
 
 
 
Skolotāja, rakstniece, Sēlijas novada kultūras un sabiedriskās dzīves aktīviste, ilggadējā Jēkabpils rajona interešu apvienības "Literāts" vadītāja un jauno autoru konsultante. Jaunajai paaudzei viņa māca saglabāt un krāt tās vērtības, kuras mums atstājusi pagātne, jo šodienas vērtības apziņa rodas tikai no mīlestības pret pagātni . Apbalvota ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (2000) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2003).  
 
Dokumentāla portretfila "Ak, pasaulīt!". Skat. sadaļā Filmas abonementā
 
Atmiņu stāsti par 20.gadsimta 20.-30.gadu Jēkabpili. 2011.g. 28.febr. Vidusdaugavas TV.   
 
 
 
 
 
Gleznotāja un grafiķe, Tautas Daiļamata meistare (1984), mācību grāmatu autore, Jēkabpils Goda pilsone (2006). Grafiķis Pēteris Upītis teicis: „Ja gribi cilvēku padarīt nemirstīgu, uzzīmē viņam grāmatzīmi.” Aina jau 40 gadus cītīgi iemūžinājusi grāmatzīmēs daudzus jo daudzus novadniekus un mūsu zemē pazīstamus ļaudis. Mūžībā aizgājusi 2012.gada 17.decembrī.
 
Aina Karlsone. Hobiji. 2011.g. 5.janv. POK.lv   
 
 
 
 
 
Kultūras un izglītības darbiniece, aktīva Atmodas dalībniece, no 2000.gada darbojas Eiropas Kustībā Latvijā, apbalvota ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Ainas pārliecība: “Lai cilvēks sevi pilnveidotu, visu mūžu jāmācās, jāmīl dzīve, jāizjūt mākslas slāpes – māksla veido gaumes sajūtu, palīdz pārvarēt šķēršļus.”
  
 
 
Ilggadējs kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors, vēsturnieks, novadpētnieks, aktīvs LTF un barikāžu dalībnieks. Apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Jēkabpils Goda pilsonis (2010). „Katram sava indeve”, mēdza sacīt veco laiku cilvēki. Tāda indeve jeb zinātkāre dīdījusi Jāni Amatu visu mūžu, mudinājusi pēc iespējas vairāk uzzināt par vēsturi, tautas kultūras mantojumu, to apkopot un krāt, lai nodotu tālāk citiem. 
 
 
 
 
Skolotājs, mācību grāmatu autors, novadpētnieks, sabiedriskais darbinieks, preses izdevumu korespondents, muzeju līdzstrādnieks, Daugavpils universitātes Goda biedrs (1998), Jēkabpils Goda pilsonis (2006), ilggadējs biedrības „Latvijas mazpulki” vadītājs. Apbalvots ar V šķiras Atzinības krustu (2010). Uz jautājumu: „Kas jūsuprāt ir vērtīgs cilvēks?” Valdis Sakars atbild Kārļa Ulmaņa vārdiem: „Ļaudis nenopērkami, ļaudis godīgi kā mazās, tā lielās lietās. Ļaudis – pilsoņi, kuriem sabiedrības labums augstāks par pašu interesēm.”
 
 
 
 
 
Ģeogrāfijas skolotājs, bibliotekārs, gids, tūrisma un novadpētniecības darba pamatlicējs Jēkabpils rajona skolās. Jēkabpils Goda pilsonis. Arvīds mēdza teikt: „Visu pilsētu kājām esmu izstaigājis. Jēkabpilieši ir stipri ļaudis, izturēsim, zelsim un plauksim. Man palīdz optimistiskais dzīves skatījums arī tad, kad gadās bēdas. Šai pasaulē nejūtos vientuļš, vienmēr ir kontakts ar cilvēkiem.” Mūžībā aizgājis 2009.gadā.
 
Arvīda Ozoliņa piemiņai izveidota portretfilma. 2010.g. 5.marts. Vidusdaugavas TV.  
 
 
 
 
Latviešu valodas un literatūras skolotāja, novadpētniece, konkursa “Radoša sieviete Latvijā” laureāte (2006). Lielu ieguldījumu devusi dzejnieka, tulkotāja Jāņa Akurātera daiļrades, dzīves un dzimtas radurakstu izpētē. Literatūras mācīšana Ausmai Bērziņai ir sirdslieta. Skolotāja stāsta: „Pati esmu gārseniete. Pirmā vietā lieku Alberta Kreņevska grāmatu par Gārseni. Kuru lapaspusi šķiru, redzu pazīstamus cilvēkus, sirdij mīļas vietas. Baznīca, kurā mani vecāki, es pati un daudzi no manas dzimtas kristīti, daži arī iesvētīti un laulāti. Skola, kurā mācījos es un arī šīs grāmatas autors.”
 
 
 
 
Pedagogs, sporta entuziasts. vēstures pētnieks. Ābeļu novadpētniecības muzeja izveidotājs un vadītājs. Par ieguldījumu Akurāteru dzimtas izpētē un popularizēšanā saņēmis Daugavas savienības Gada balvu (2007). Par sevi saka: „Dzimis, audzis, mācījies, strādājis un visu mūžu dzīvojis pie Daugavas.” Kopā ar Ābeļu pamatskolas bērniem nometnēs, rudeņos un pavasaros izstaigāti un izpētīti Daugavas krasti, kas bijusi laba dzimtenes un dabas mīlestības skola.
 
Dzimšanas diena nedēļas garumā. Brīvā Dauagav, 2012.g. 16.marts.
    
 
 
Pedagoģe un novadpētniece, Kūku pagasta Novada izpētes centra vadītāja. Pēc profesijas matemātikas un fizikas skolotāja, vada Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra mazpulku „Skudru pūznis”. 2011. gada Lielās talkas ietvaros kā Rogāļu gravas talkas rīkotāja Vizma Lejiņa saņēma „Zelta grābekļa" balvu Zemgales reģionā par izcili noorganizētu nozīmīga kultūrvēsturiska objekta sakopšanu.Vizma ir liela rokdarbniece, viņas interese par rokdarbiem aizsākusies jau agrā bērnībā.  2007.gadā iznākusi Cimdu rakstu brošūra, kuras autore ir Vizma Lejiņa.
 

 

 

Uldis Lasmanis
Publicists, novadpētnieks. Dzimis Sēlijā, tādēļ liela daļa Ulda Lasmaņa pētījumu skar Sēliju. Savam jaunības sapnim par vēstures pētīšanu un attēlošanu grāmatās Uldis Lasmanis pievēršas tikai pēc aiziešanas pensijā. Piecos gados top piecas grāmatas par Bergu dzimtu, tām seko grāmata par Kārli Ulmani, pētījumi par savu dzimtu "Dēla gadsimts" un "Tēva gadsimts", grāmata par Otro pasaules karu, raksti par holokaustu.  "Kas gan, ja ne Tu. Un kad, ja ne tagad?" Tāda ir devīze, ar kuru Uldis Lasmanis dzīvo un strādā.

 

 

Ruta Šenberga
Pensionēta LU Sociâlo zinâtņu fakultâtes docētâja, sociâlo zinâtņu maģistre. Dzimusi Krustpils pagasta "Rasiņos". Savas dzimtas pētniece, Krustpils novada vēstures un cilvēku likteņu gaitu izzinātāja, publiciste. Rutas Šenbergas pētījumi publicēti laikrakstos "Brīvā Daugava", "Jaunais Vēstnesis", "Krustpils Novadnieks",  Rîgas Centrâlâs bibliotēkas gadagrâmatā (2007) lasāms raksts "Dzimtu vēstures pētîjumi – aktuâls novadpētniecîbas virziens".
 

 

 

 

Uz augšu / sākumu