Spodra Purviņa un Voldis Purviņš (1952 - 2021)
Spodra Purviņa - fotogrāfe, novadpētniece, mazpulku virsvadītāja, Jēkabpils rajona Gada cilvēka un Eiropas cilvēka titula laureāte (2003). Dedzīga novada vēstures izzinātāja un stāstījumu vācēja par novada izcilajiem cilvēkiem virtuālajai enciklopēdijai www.gramata21.lv
Spodra pati par sevi saka: „Mana optimisma avots – Dievs, daba, darbs.”
Voldis Purviņš - ilggadējs Jēkabpils policijas eksperts - fotogrāfs.
Lūcija Ķuzāne
Skolotāja, rakstniece, Sēlijas novada kultūras un sabiedriskās dzīves aktīviste, ilggadēja Jēkabpils rajona interešu apvienības "Literāts" vadītāja un jauno autoru konsultante. Jaunajai paaudzei viņa māca saglabāt un krāt tās vērtības, kuras mums atstājusi pagātne, jo šodienas vērtības apziņa rodas tikai no mīlestības pret pagātni. Apbalvota ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (2000), IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2003).
Dokumentāla portretfilma "Ak, pasaulīt!
Atmiņu stāsti par 20.gadsimta 20.-30.gadu Jēkabpili. 2011.g. 28.febr. Vidusdaugavas TV.
Aina Laiviniece (1944 - 2023)
Kultūras un izglītības darbiniece, aktīva Atmodas dalībniece, no 2000.gada darbojās Eiropas Kustībā Latvijā, apbalvota ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Ainas pārliecība: “Lai cilvēks sevi pilnveidotu, visu mūžu jāmācās, jāmīl dzīve, jāizjūt mākslas slāpes – māksla veido gaumes sajūtu, palīdz pārvarēt šķēršļus.”
Jānis Amats (1935 - 2021)
Ilggadējs kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors, vēsturnieks, novadpētnieks, aktīvs LTF un barikāžu dalībnieks. Apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Jēkabpils Goda pilsonis (2010). „Katram sava indeve”, mēdza sacīt veco laiku cilvēki. Tāda indeve jeb zinātkāre dīdījusi Jāni Amatu visu mūžu, mudinājusi pēc iespējas vairāk uzzināt par vēsturi, tautas kultūras mantojumu, to apkopot un krāt, lai nodotu tālāk citiem.
Ausma Bērziņa
Latviešu valodas un literatūras skolotāja, novadpētniece, konkursa “Radoša sieviete Latvijā” laureāte (2006). Lielu ieguldījumu devusi dzejnieka, tulkotāja Jāņa Akurātera daiļrades, dzīves un dzimtas radurakstu izpētē. Literatūras mācīšana Ausmai Bērziņai ir sirdslieta. Skolotāja stāsta: „Pati esmu gārseniete. Pirmā vietā lieku Alberta Kreņevska grāmatu par Gārseni. Kuru lapaspusi šķiru, redzu pazīstamus cilvēkus, sirdij mīļas vietas. Baznīca, kurā mani vecāki, es pati un daudzi no manas dzimtas kristīti, daži arī iesvētīti un laulāti. Skola, kurā mācījos es un arī šīs grāmatas autors.”
Arnolds Jakubovskis (1932 - 2021)
Pedagogs, sporta entuziasts. vēstures pētnieks. Ābeļu novadpētniecības muzeja izveidotājs un vadītājs. Par ieguldījumu Akurāteru dzimtas izpētē un popularizēšanā saņēmis Daugavas savienības Gada balvu (2007). Par sevi saka: „Dzimis, audzis, mācījies, strādājis un visu mūžu dzīvojis pie Daugavas.” Kopā ar Ābeļu pamatskolas bērniem nometnēs, rudeņos un pavasaros izstaigāti un izpētīti Daugavas krasti, kas bijusi laba dzimtenes un dabas mīlestības skola.
Vizma Lejiņa
Pedagoģe un novadpētniece, Kūku pagasta Novada izpētes centra vadītāja. Pēc profesijas matemātikas un fizikas skolotāja, vada Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra mazpulku „Skudru pūznis”. 2011. gada Lielās talkas ietvaros kā Rogāļu gravas talkas rīkotāja Vizma Lejiņa saņēma „Zelta grābekļa" balvu Zemgales reģionā par izcili noorganizētu nozīmīga kultūrvēsturiska objekta sakopšanu. Vizma ir liela rokdarbniece, viņas interese par rokdarbiem aizsākusies jau agrā bērnībā. 2007.gadā iznākusi Cimdu rakstu brošūra, kuras autore ir Vizma Lejiņa.
Uldis Lasmanis (1929 - 2023)
Publicists, novadpētnieks. Dzimis Sēlijā, tādēļ liela daļa Ulda Lasmaņa pētījumu skar Sēliju. Savam jaunības sapnim par vēstures pētīšanu un attēlošanu grāmatās Uldis Lasmanis pievēršas tikai pēc aiziešanas pensijā. Piecos gados top piecas grāmatas par Bergu dzimtu, tām seko grāmata par Kārli Ulmani, pētījumi par savu dzimtu "Dēla gadsimts" un "Tēva gadsimts", grāmata par Otro pasaules karu, raksti par holokaustu. "Kas gan, ja ne Tu. Un kad, ja ne tagad?" Tāda bija devīze, ar kuru Uldis Lasmanis dzīvoja un strādāja.
Ruta Šenberga (1940 - 2023)
LU Sociālo zinātņu fakultātes docētāja, sociālo zinātņu maģistre. Dzimusi Krustpils pagasta "Rasiņos". Savas dzimtas pētniece, Krustpils novada vēstures un cilvēku likteņu gaitu izzinātāja, publiciste. Rutas Šenbergas pētījumi publicēti laikrakstos "Brīvā Daugava", "Jaunais Vēstnesis", "Krustpils Novadnieks", Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmatā (2007) lasāms raksts "Dzimtu vēstures pētījumi – aktuāls novadpētniecības virziens".
Sarmīte Ozoliņa
Novadpētniece, Biedrības Jēkabpils mantojums valdes locekle, Krustpils novada patriote, ilggadēja meklēšanas vienības "Zvaigzne” dalībniece. Pagātnes notikumu pētīšanu, fotogrāfiju, dažādu vēstures liecību un stāstu vākšanu, ekspedīciju rīkošanu veic jau daudzu gadu garumā. Nozīmīga novadpētniecības darba daļa ir tikšanās un sarunas ar cilvēkiem, interesantu un nozīmīgu vēstures notikumu lieciniekiem.
Jēkabpils pilsētas bibliotēkā atklāj izstādi “Kad zirgs bija cilvēka spārni”. 2018.g. 7.marts, Vidusdaugavas TV.
Jānis Zeps
Novadpētnieks, Biedrības Jēkabpils mantojums valdes priekšsēdētājs. Paveiktais darbs veltīts Jēkabpils un apkārtnes vides, dabas objektu, vēstures un kultūras mantojuma apzināšanai, izpētei, saglabāšanai, popularizēšanai un aizsardzībai. Uzsver, cik svarīgi ir, ceļot kaut ko jaunu, nepieļaut, ka aiziet zudībā kultūrvēsturiskās vērtības.
Jēkabpilī saglabās vēsturisko Pasta ielas bruģi. 2018. g. 13. jūn., Vidusdaugavas TV.
Jānis Apīnis
Novadpētnieks, laikraksta “Brīvā Daugava” galvenais redaktors, Jēkabpils katoļu draudzes vēstures pētnieks. Jau vairāk nekā 10 gadu velta dzimtu pētniecībai. Uzsver, ka dzimtas koka izpētes process ir sarežģīts un laikietilpīgs, bet rezultāts sniedz dziļāku izpratni par senčiem un veicina vēl stiprāku piederības sajūtu savai dzimtai.
Krustpils pilī norisinās pasākums “Jēkabpils: ar dzimtu saknēm vēsturē”. 2019. g. 26. nov., Vidusdaugavas TV.
